Melnais caurums Medūzas matos

NGC 4149 jeb Medūzas galaktika atrodas Lielā lāča jeb Lielo greizo ratu zvaigznājā. Patiesībā tas ir divu, savstarpējā mijiedarbībā esošu galaktiku pāris. Jaunākajā Čandras rentgenstaru observatorijas un Habla kosmiskā teleskopa kombinētajā attēlā redzams melnais caurums, kas atrodas šo divu galaktiku izveidotajā "zvaigžņu tiltā" jeb Medūzas matos.

Rentgenstaru dati redzami zilajā krāsā, bet Habla teleskopa optiskais attēls - oranžajā. Medūzas galaktikas centrs ir spoži zils. Uz augšu no tā ir redzama abu galaktiku gravitācijas mijiedarbības rezultātā izveidotā gāzu, putekļu un zvaigžņu plūsma, kurā tad arī atrodas melnais caurums, kas atpazīstams kā spožs zils punkts.

Lielākā daļa objektu galaktikās, kas labi redzami rentgenstaros, ir dubultzvaigžņu sistēmas, kur viens no kompanjoniem ir vai nu zvaigžņu masas melnais caurums, vai arī neitronu zvaigzne. Šie abi objekti rodas masīvu zvaigžņu dzīves noslēgumā, tām sprāgstot kā supernovām.

Tā kā gan melnais caurums, gan neitronu zvaigzne izstaro rentgenstarus salīdzinoši ilgāku laiku periodu, šīs "fosīlijas" iespējams izmantot, lai pētītu zvaigžņu rašanās vēsturi galaktikās.

Jaunākajos Medūzas galaktikas un deviņu citu galaktiku pētījumos tika konstatēts, ka rentgenstaru dubultzvaigžņu sistēmu un zvaigžņu veidošanās ir cieši saistīta. Galvenie izpētes objekti bija Medūzas galaktika un NGC 7541, kurās zvaigžņu veidošanās notiek ļoti intensīvi. Gan rentgenstaru avotu daudzums, gan to spožums ir saistīts ar zvaigžņu veidošanās biežumu. Iespējams, ka rentgenstaru avotu spožumu galaktikās varētu izmantot kā vienu no iespējamām metodēm, lai noteiktu zvaigžņu veidošanās biežumu galaktikās, kuras atrodas ļoti tālu.

Pētījumu rezultātā tika noskaidrots, ka no katrām miljons tonnām gāzes, kas tiek patērētas zvaigžņu rašanās procesā, aptuveni viena tonna tiek "iesūkta" zvaigžņu masa melnajā caurumā vai neitronu zvaigznē.