12 maijs 2009

Vai viņi atpakaļ?



Today's image is a magnetic map of the sun. Two active regions are circled. Their polarity identifies them as members of new Solar Cycle 24, but they lack the dark cores required of true sunspots. So, in spite of these lively magnetic imprints, we must still say "the sun is blank--no sunspots."

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80 - 74° lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70 - 67° platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67° polārblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā polārblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā).

Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk - ziemā un vasarā. Polārblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām polārblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).

Novērojot polārblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Polārblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.

Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura zvaigzne, kura atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā. 1916. gadā amerikāņu astronoms Edvards Emersons Bārnards izmērīja šīs zvaigznes kustību debesjumā, kas bija 10,3 leņķa sekundes gadā. Tas ir lielākais zināmais zvaigznes ātrums pie debesīm, skatoties no Saules sistēmas.
Zemei tuvākā zvaigzne (neskaitot Sauli) ir Centaura Alfa, kura atrodas 4 gaismas gadu attālumā. Vislabāk kosmosā izpētītās zvaigznes ir vistuvākās Saulei. Un 20 gaismas gadu attālumā Saulei tuvākās ir aptuveni 100 zvaigznes. Tomēr lielie attālumi līdz zvaigznēm mūsdienās nav šķērslis, lai tās izpētītu