Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80 - 74° lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70 - 67° platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67° polārblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā polārblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā).

Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk - ziemā un vasarā. Polārblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām polārblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).

Novērojot polārblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Polārblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.